Vai esat kādreiz pamanījuši, ka dažos zemes gabalos augi ir burtiski pārpildīti ar augļiem, bet citos zemes gabalos ražas gandrīz nav?
Ne vienmēr noslēpums ir dārgos mēslošanas līdzekļos vai diennakts kopšanā. Tas bieži vien ir saistīts ar vienu vienkāršu, bet piemirstu noteikumu: pareiza kultūraugu kaimiņattiecību noteikšana.
Piemēram, iestādot baziliku blakus tomātiem, jūs ne tikai atbaidīsiet kaitēkļus, bet arī uzlabosiet tomātu garšu. Savukārt blakus zemenēm novietoti ķiploki samazinās sēnīšu kaišu risku.
Blakus selerijām augošie kāposti retāk cietīs no kāpuriem, bet sīpolu ieskautie burkāni diez vai piesaistīs burkānu mušas. Šīs savstarpēji izdevīgās attiecības darbojas kā dabisks vairogs, samazinot vajadzību pēc ķimikālijām.
Vēl viens svarīgs aspekts ir saprātīga siderātu izmantošana. Sinepes, lupīna vai facēlija, ko sēj pēc ražas novākšanas, piesātinās augsni ar slāpekli un atraisīs tās saknes. Pavasarī atliks tikai izrakt zaļo masu, pārvēršot to par dabisku mēslojumu.
Starp citu, daudzi cilvēki ignorē mulčēšanu, bet velti: salmu, zāģu skaidu vai nopļautas zāles slānis saglabā mitrumu, nomāc nezāles un pakāpeniski pārvēršas par humusu. Mulčēšana ir īpaši efektīva karstos reģionos, kur augsne ātri izžūst. Ziemā biezs mulčas slānis pasargā daudzgadīgo augu saknes no sasalšanas.
Nevajadzētu aizmirst par augu maiņu. Ja gadu no gada vienā un tajā pašā vietā stāda vienu kultūru, augsne noplicinās un uzkrājas slimības. Sadaliet dārzeņu dārzu zonās un katru gadu mainiet “īrniekus”. Piemēram, pēc sakņaugiem stādiet pākšaugus, pēc tam – ķirbjus.
Šāda pieeja ne tikai saglabā auglību, bet arī palielina ražu bez liekām izmaksām. Pievienojiet tam regulāru komposta iestrādi, un augsne kļūs dzīva un irdena.
Kompostu var pagatavot no jebkuriem organiskiem atkritumiem: dārzeņu mizām, nezālēm (bez sēklām), olu čaumalām. Galvenais ir izvairīties no gaļas un taukiem, lai nepievilinātu grauzējus.
Vēl viens mazpazīstams paņēmiens ir augsnes “barošana” ar raugu. Izšķīdina 100 g neapstrādāta rauga 10 litros ūdens, pievieno pāris karotes cukura, ļauj raudzēties pāris stundas, tad atšķaida 1:5 un pārlej dobes.
Tas stimulē noderīgu mikroorganismu attīstību, kas organiskās vielas pārvērš augiem pieejamās barības vielās. Tikai nelietojiet to ļaunprātīgi: rauga mēslojums ir derīgs 2-3 reizes sezonā.
